Ieva Rupenheite. Mūsu dienu varoņi. 2001 October 23
Rīgas galerijā - Ritums Ivanovs, galerijā Daugava - Vilnis Vējš Divi mākslinieki gleznojot lieto fotogrāfijas, rada lielformāta portretus uz audekla un pietuvina skatītājam savu draugu (V.V.) vai sev būtisko pagātnes mākslinieku portretētos tuvo cilvēku vaibstus. Šķiet, ka nekas vairāk arī nesaista gleznotāja Rituma Ivanova izstādi Rīgas galerijā un dzīves mākslinieka Viļņa Vēja akcijai pielīdzināmo nosacīti konvencionālo darbību galerijā Daugava
Jā, viņi ir vienaudži. Vēlēšanās salīdzināt viena mākslinieka veikto ar cita darbu ir neattaisnojama, un tomēr tā pastāv arī neatkarīgi no šī mēģinājuma, - mani saista abu mākslinieku vēlme glābties mākslas jūrā ar reālu vaibstu palīdzību. Visvienalga, kurā gadsimtā šie acu skati dzīvojuši.
Rembranta jau pagurušais uzdzīvotāja paštēls, maiga noslēpuma pilnā Vermēra meitene ar pērļu auskaru (jo redzams ir tikai viens), bīstami neierobežotā Džokondas smaida interpretācija - Ritums šo smaidu kondensējot palielinājis līdz diviem metriem, un paša gleznotāja distancētais portrets, kurā, kā ierasts, nav ne miņas no jūsmas par ieraudzīto.
Ir tikai portretam mulsinošs rakurss, vēlreiz atgādinot fotogrāfijas pozitīvās īpašības - mirkli ir izdevies apstādināt. Rituma iecienītie varoņi, no kuriem gluži kā kādā selekcijas izmēģinājumu stacijā mākslinieks pārņēmis dažādus tehniskos paņēmienus, ir neslēpta maiguma un bažu pilni.
Iespējams, to veicina mākslinieka iecienītais svītrkods vai rastrs, kas gleznās rada arī noteiktos reklāmstendos lietoto nosacītību - mainot gleznas skatupunktu, iespējams, portrets piemiegs ar aci. Taču Viļņa Vēja portretējamie dzīvo savā laikmetā, saglabājot ironisko distanci, arī mākslinieka mēģinājumos savus draugus «izģērbt».
Jo izstādes nosaukumā pieteiktie akti ir tāda kautrīgi draudzīga ķiķināšana - neviens no portretējamajiem negrasās sevi atkailināt un ļauties publiskam Prometeja un ērgļa dialogam. Pagrūti apcerēt - kā būtu, ja būtu.
Vienīgi aktrise Raimonda Vazdika lūkojas ārpus fotogrāfijā fiksētā, iespējams, pat neuzkrītoši disharmonizējot Vēja ieceri - pietuvināt tradicionālos mākslas žanrus mūsdienīgai mākslas izpratnei. Taču gleznotāja ieceres drosmīgais patiesīgums un tikpat sirsnīgā radītprasme, kas savos labākajos paraugos tuvojas naivistu tiešumam, nevar neaizkustināt, - patiešām: «Gleznošana ir rokdarbi, kas veicina skatīšanos.» (V.V.)
Autrore Ieva Rupenheite