Rituma Ivanova „Sapņotāji” Rīgas Galerijā April 05

Ritums Ivanovs ir viens no autoriem, kura rokraksts jau labu laiku kļuvis nekļūdīgi atpazīstams. Lielie formāti un smalku līniju zīmējums, kas noteiktā distancē pārvērš tās konkrētās aprisēs un sapludina košās krāsas toņu pārejās. Acs ilūzija, kas rada skaistumu. Kas notiek ar skaistumu, tam pienākot klāt, no kurienes rodas mūsu priekšstati par skaisto, kas ir vienojošais, „palīgmateriāls” mūsu prātā, kas liek pieņemt kaut ko par skaistu? Vai atšķirīgs līniju kārtojums var to pārvērst neglītā?

 
Tieši skaistuma etalonus Ritums Ivanovs savos darbos apspēlējis visbiežāk. Pamela Andersone, erotisko žurnālu un filmu zvaigznes, zināmas un anonīmas sejas. Savulaik tapuši arī grupas „Depeche Mode” dalībnieku un mākslas vēstures grāmatu galveno varoņu portreti.

Rokraksta atpazīstamībai ir arī kāds mīnus faktors, proti, agrāk vai vēlāk tā var kļūt par rutīnu, ja ne autoram, tad skatītājam. Mākslas process prasa kustību un mainību. Aplūkojot izstādi, ar atvieglotu nopūtu var secināt, ka vilks pabarots un kaza dzīva. Mākslinieciskais rokraksts palicis nemainīgi precīzs. Izmaiņas vērojamas tēlos un krāsās. Tās kļuvušas daudz piezemētākas, maigākas. Vairs nav tik izteiktas asās zilo/zilzaļo un rožaino toņu kontrastējošās mijas. Ienācis violeti brūnganais, darbi kļuvuši tumšāki, vairāk izceltas gaismas un ēnas.

Par izstādes impulsu un nosaukumu kalpojuši Bertoluči „Sapņotāji”/„Dreamers”, taču meklēt šeit tiešas paralēles ar filmu gan lieki. Sapnis šai gadījumā kalpo par atslēgas vārdu kāda veida brīvībai. Šķiet varētu iedalīt vairākas sapņošanas versijas – tas ir gan „sapnis par”, kas asociatīvas saiknes liek vilkt ar Bjorkas tēlu un konkrētāk ainu no „Dejotājas tumsā”, tas ir „sapnis kopā” – iezīmējot divu augumu distanci vai tuvumu, „sapnis ar palīglīdzekļiem”, ko ietver darbs „Absints un dūmi”. Tas ir arī pilnīgs un pašpietiekams miers – „Siesta”.

Otrs atslēgas vārds – filma, tik pat mirklīga kā sapnis, tehnisku palīglīdzekļu veicināta, acs radīta ilūzija par realitāti. Un vēl ir mākoņi. Tas ir kāds salīdzinoši neliels, četrdaļīgs darbs, uz kura it kā „nekā nav”, vien viļņaina kustība uz audekla.

Šīs, kopskaitā divpadsmit, acumirkļu fiksācijas galerijā būs aplūkojamas līdz 3.maijam.

Ingrīda Ivane, EASYGET, 08.04.2008