2003: Litogrāfi galerijā XO June 17
Mākslas galerijā XO jau trešo reizi pēc kārtas būs skatāma gadskārtējā izstāde Litogrāfi. Tās idejas autore ir gleznotāja Helēna Heinrihsone 
Vinja saka, ka visprecīzāk viņas izjūtas izsaka litogrāfu ielūgumā citētie Marka Šagāla vārdi: «Šķiet, ka kaut kā man pietrūktu, ja es, atstājis novārtā krāsu, noteiktā dzīves brīdī nebūtu pievērsies gravīrai un litogrāfijai. Jau agrā jaunībā, kad tikko sāku lietot zīmuli, meklēju kaut ko, kas varētu plūst līdzīgi milzu straumei, kas tiecas uz tāliem, vilinošiem krastiem. Kā talismanu izjūtu litogrāfijas akmeni un vara plati.
Man likās, ka uz tiem varēšu izvietot visas manas bēdas un priekus... visu, kas piepildījis manu dzīvi: dzimšanas, nāves, kāzas, ziedus, dzīvniekus, nabagus, vecākus, mīlētājus naktī, bibliskos praviešu tēlus ielās, templī un debesīs. Ar gadiem - dzīves traģēdiju mūsos un ārpus mums.»
Izstādē darbus eksponēs tādas glezniecības autoritātes kā Helēna un Ivars Heinrihsoni, Inta Celmiņa un Edvards Grūbe, Irēna Lūse, Ilze Neilande, Ritums Ivanovs, arī grafiķi Andris Abiļevs un Māris Abiļevs. Litogrāfija ir viena no sarežģītākajām grafikas tehnikām.
Varbūt, turpinot Šagāla poētismu, var teikt, ka litogrāfijas radītājam jāprot sarunāties ar savu akmeni, izprast to. Tālab gluži loģiski, ka šāgada ekspozīcijā nav vairāku iepriekšējās izstādes dalībnieku (tomēr ir jaunpienācējs - Ritums Ivanovs, kura veiksmes litogrāfijā uzsver gan galerijas vadītāja Ilze Žeivate, gan meistars Māris Abiļevs).
Savukārt palicējus, šķiet, grafika ir patiesi savaldzinājusi - viņu darbi kļuvuši profesionāli pārliecinošāki. Daži jau strādā ar septiņām krāsām, ko var dēvēt par augstāko pilotāžu litogrāfijas tehnikā. Izstādē droši vien nebūs skaļu pārsteigumu, jo šīs litogrāfijas var dēvēt par katra autora daiļrades loģisku turpinājumu. Tā vienkārši ir iespēja baudīt labu mākslu un priecāties par gleznotāju radošajiem meklējumiem.
Autore: Daiga Rudzāte, Studija, speciāli Dienai
Avots: 27.06.2003 laikraksts Diena
