"Dienas" raksts "Dzīves momentuzņēmums" May 21
«Gaisma ir ar citu dimensiju nekā laiks. Tā ir ar ilgāku nozīmi nekā tēlu ikdienas dzīve,» saka mākslinieks Ritums Ivanovs. Rīgas galerijā 20. maijā tiek atklāta mākslinieka personālizstāde Zvaigznes. Gaismas staros. Gleznās - popkultūras ikonas, tomēr izstāde nestāsta par viņiem. «Varbūt tā ir arī neliela provokācija,» mākslinieks atzīst.
«Es nerunāšu ne par viņu mūziku, ne kvalitātēm. Mani interesē gaisma,» saka mākslinieks. Rīgas galerijas zālēs izkārtotas Madonnas, Maikla Džeksona, Lady Gaga, Bejonsē, Šakiras un citu atzītu mūziķu portreti - miljonos tiražētas reklāmas fotogrāfijas, videoklipu kadri. Gaisma kā glezniecības elements izstādē spēlē būtisku lomu. Tomēr mulsina gaisma kā metafora, ko mākslinieks attiecina uz gleznotajiem tēliem. Mākslinieks paliek pie sava: «Nosaukums liecina par izstādes virzību, ideju un kopējo noskaņu, tāpēc negribas lieku iejaukšanos skatītāju izpratnē un asociatīvajā laukā. Gribas ļaut uztvert brīvi. Darbos ieliktas daudzas idejas un nianses, bet tās ir jāsajūt. Galvenā tēma ir gaisma. Šoreiz ļoti konkrēti - gaisma, kas nāk no zvaigznēm, gaisma, kas ir vērsta uz zvaigznēm, gaisma, kas ir paliekoša mūsu laikmetā, ko esmu sajutis. Gaisma, kas ir krāsa. Gaisma, kas ir glezniecība.»
Izvēle - pazīstamākais tēls, kas saistās ar konkrēto mākslinieku, - ir apzināta, kaut mākslinieks konsekventi izvairās runāt par personībām, kas, šķiet, diktē izstādes tematiku. Kas nosaka to, ka tieši viņi tiek uztverti kā «zvaigznes»? Kas ir viņu starojuma avots - talants, mārketings, vizuāls tēls? «Nedomāju, ka man jāskaidro savas attiecības ar katru mākslinieku. Es mēģinu strādāt ar tēliem, kas ir mūsu kopējā apziņā. Tās nav personīgas, bet sabiedrībai kopējas lietas. Mūsu interese, apsēstība mani interesē, jo tur es varu ielikt savu skatījumu. Parādīt to, kas vēl līdz šim varbūt nav pamanīts, ieraudzīts.»
Kāpēc tieši šīs «ikonas»? No vienas puses, tas esot tāpēc, ka minētie mūziķi dažādos topos nereti tiek atzīti par ietekmīgākajiem. No otras, «liekas, ka cilvēkiem vispār šodien ir sarežģīti uztvert, kur ir fotogrāfija un glezna, kur ir cilvēks un imidžs, tēls un mākslas tēls». Tāpēc mākslai pret notikumiem, ko tā sajūt, jāattiecas «pa tiešo». «Mākslas virsuzdevums jau būtībā ir satikšanās,» saka R. Ivanovs un uzsver, ka strādājis ar zvaigžņu vizuālo, ne publisko tēlu. «Kopumā tas ir mūsu dzīves snapshots. Kaut ir arī nesakritība, ko intuitīvi sajūti. Ja zini, kas ir klusā daba, to viegli uztaisīt. Ja taisi par tagadni, skaidras formulas nav. Es radu savējo, un varbūt kāds teiks - tā nemaz nav glezniecība. Bet mākslā ir jāuzdrīkstas.»
Aurtore: Zane Radzobe
Avots: laikraksts Diena
Rituma Ivanova izstāde Zvaigznes. Gaismas staros.
Rīgas galerijā 20.V - 30.VI