Izstāde Amy, Kate, Gaga... Rīgas galerijā būs skatāma līdz 14.01.2012.
Vairāk 24. novembrī žurnālā Dienas Izklaide.
Foto autors: Aivars Liepiņš, Dienas mediji«Viņi ir mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Viņi ir spilgti personības – izteiksmīgas ar savu vizuālo un mūsdienu situācijas apliecinājumu katrs savā vaidā, vai tā būtu mode, mūzika vai māksla,» uzskata mākslinieks, kurš ir gleznojis gan popmūzikas karalisko pāri Maiklu Džeksonu un Madonnu, gan arī kinozvaigznes Džoniju Depu un Brižitu Bardo un citus. «Mūs vienmēr kaut kas uzrunā, intriģē, aizrauj. Es vairāk skatos uz to, kā mēs visi reaģējam, ne tikai es: tā nav mana privāta izvēle – tas ir tas, ko mēs pieņemam visi kopā, un kas izkristalizējas sociumā,» skaidro Ritums Ivanovs, kurš katrā tēlā ir saskatījis arī ko specifisku, kas tīri popkultūriskā skatījumā ne vienmēr tiek pamanīts.
Gāga dejo
Lai arī daudzas lietas ir zināmas un pašsaprotamas, taču māksliniekam ir svarīgs viņa pienesums: «Tas, ko es kā vizuālās valodas veidotājs varu panākt, ir padarīt stāstu interesantu un paliekošu divās dimensijās, jo gleznai piemīt citas kvalitātes, nekā tam, kas ir redzams presē un citos medijos.» Savos darbos Ritums Ivanovs ir ielicis iekšā idealizāciju, mistifikāciju, alegorismu vai simbolismu, ko nevar noformulēt vārdos. «To var lēnā garā šķetināt laukā, jo glezna ir laikietilpīgs process - radīšanas laikā tai nāk klāt lietas, par ko tu domā, saproti, ieraugi,» viņš atklāj. Turklāt daudz kas var mainīties, saliekot gleznas vienas izstādes ietvarā, un, vienu bildi pretstatot otrai, var rasties jauns jēdzienisks izpratums, turklāt savu pienesumu dod klāt arī skatītāji, kuri no 24. decembra varēs doties ceļojumā pa abiem Rīgas galerija stāviem - pirmajā stāvā viens no darbiem būs triptihs, kurā dejo Lēdija Gāga, bet otrajā varēs sameklēt arī vienu nelielu darbu ar Eimiju Vainhausu, kas tapis pēc dziedātājas nāves, kura vēl vairāk ir mistificējusi šo personību un radījusi lielāku leģendu. «Ir nākušas klāt lietas, ko sabiedrība vēl vairāk sāk kultivēt tajā brīdī, kad kaut kas notiek ar piemiņu, atceri,» piebilst Ritums Ivanovs.
Riteņa izgudrošana
Jaunās viņa gleznas ir eksperimentāli tumši zilā krāsā, un ierastā akrila krāsu vietā viņš ir izmantojis eļļas krāsas, kas darbiem piešķīrušas jaunas vizuālās nianses. «Šie darbi ir krietni atšķirīgi, bet, pat mainot tehniskus risinājumus, akrilu pret eļļu un tamlīdzīgi, gala rezultāts ir ar līdzīgu mesidžu, jo tas, kas mani uzrunā cilvēkā, figūrā un kā to parādīt, tas paliek nemainīgs. Izteiksmi es kaut kādā mērā variēju, attīstu, risinu, bet tas ir mans kodols, ko es caur vienādi vai otrādi veidotu gleznu mēģinu iznest ārā,» norāda mākslinieks, kurš turpina kopt savu no citiem atšķirīgo stilu un jūt, ka tieši ar to viņš var dot savu ieguldījumu - tas ir viņa no jauna izgudrotais divritenis, kas ļauj pa mākslas laukiem braukāt citādāk. Par to, kādas izmaiņas ir notikušas mākslinieka daiļradē, uzskatāmi var ieraudzīt jaunajā izstādē Amy, Kate, Gaga..., kurā ir aplūkojami ne tikai Rituma Ivanova jaunie darbi, bet arī retrospekcija - otrajā stāvā līdzās ar eļļas krāsām vasarā gleznotajai Eimijai Vainhausai ir atrodama arī akrila krāsas Keita Mosa.
Ikonas būvēšana
Tieši viņas portretu no sērijas Trade Mark Beauty Berlīnes galerijā Eva Poll pamanīja dokumentālās filmas Kate! Creating An Icon veidotāja un savā darbā iekļāva vairākus Rituma Ivanova darbus, no kuriem viens rotā filmas DVD vāciņu. 2011. gada martā tā tika izrādīta kanālā ARTE un tajā ir iekļautas intervijas ar pasaules nozīmīgākajiem māksliniekiem un fotogrāfiem, kuri gleznojuši un fotografējuši Keitu Mosu, būvējot viņas ikonas statusu - Čaks Klouzs, Lusians Freids, Banksijs, Volfgangs Tilmans, Peters Lindbergs. «No vienas puses tas ir neparakstāmi un šķiet jocīgi, ka tas reāli ir iespējams - mani darbi tiek nostādīti blakus maniem elkiem un cilvēkiem, kurus es esmu uzskatījis par saviem skolotājiem, bet no otras puses tu saproti, ka tu darbojies līdzīgā mākslas uzdevuma virzienā, kurā mūsu mērķi, mūsu dziņas ir līdzīgas,» savās sajūtās dalās Ritums Ivanovs. Lai arī mēs esam tālu prom no pasaules mākslas centra un salīdzinoši dzīvojam perifērijā, varam būt daļa no pasaules kultūras. «Tā ir tāda globāla sajūta,» norāda mākslinieks, kuram pasaules elpu uz savas ādas izdevās sajust arī gada sākumā Kataras lielākajā pilsētā Dohā, kur notika viens no sezonas pirmajiem turnīriem tenisā un kura laikā tika izrādīti desmit viņa darbi ar pasaules vadošajiem tenisistiem.
Mākslas vienspēle
«Viņi ir izcilas personības - tenisa kortā ne tikai ir redzami izcili atlēti, bet tajā var noķert arī cilvēku raksturu,» par saviem varoņiem saka mākslinieks, kurš ar šiem darbiem turpināja savu portretu žanru - viņu darbu izpētes centrālā tēma ir cilvēka emocijas, dažādi emocionālie stāvokļi, kurus glezna var atklāt daudz citādāk nekā fiksējošie mediji, taču cilvēki viņu bieži vien pārprot, ja gleznas neatrodas galerijas interjerā. «Tie tenisisti, kuri saprata, ka tā ir glezniecība, bija sajūsmā,» atklāj mākslinieks, bet daži atkal bijuši pilnīgā neizpratnē. Viņus ir grūti pārsteigt, jo viņu attēli tiek producēti un tiražēti ļoti lielos daudzumos un dažādos lielumos, bet ir jāsaprot, ka glezniecībai ir citi uzdevumi. «Glezna nav nekāds reklāmas ierocis, tā ir kaut kas intīmāks, daudz lēnāks un ar mierīgāku auru nekā plakāts, kas ir diezgan agresīvs un nes informatīvu funkciju,» akcentē Ritums Ivanovs, turklāt portretu glezniecība pati par sevi ir ļoti sarežģīta lieta - katra otas kustība var, vai nu palīdzēt, vai visu izjaukt, tāpēc nevar salīdzināt glezniecību un fotogrāfiju, kurā ar klikšķi netiek zaudēta līdzība, bet gleznai nekad nav tādas garantijas. «Mirkļa notvēruma moments, ko izdara fotogrāfija, man ir materiāls, ko es pēc tam izmantojumu, lai radītu gleznu un tālāk veidotu stāstu,» rezumē mākslinieks, kura izstāde Amy, Kate, Gaga... Rīgas galerijā būs apskatāma līdz 24. decembrim
...
Izstāde Amy, Kate, Gaga... Rīgas galerijā būs skatāma līdz 14.01.2012.
Vairāk 24. novembrī žurnālā Dienas Izklaide.